.RU
Карта сайта

4.2. pielikums - Augstākās profesionālās izglītības studiju programmas ar integrēto sociālo zinātņu standartu psiholoģijā...



4.2. pielikums



Docētāji, kuri sākuši strādāt PA 2000. – 2001. gadā



Nr.


Vārds, uzvārds


Akadēmiskais un zinātniskais grāds



Studiju kurss



Laiks, no kura strādā PA



1.

N.Mihailova

Lektore, psiholoģijas bakalaure

Vispārīgā psiholoģija.

2000

2.

N.Šmeļova

Lektore, psiholoģijas maģistre

Organizāciju izpētes metodes. Personāla vadības psiholoģiskās tehnoloģijas;

Ievads klīniskajā psiholoģijā.

2001

3.

T.Zeļeņevska

Lektore, maģistre

Profesionālo grupu treniņš; Psihodrāma.

2001

4.

P.Tjurins

Docents, psiholoģijas doktors

Ievads juridiskajā psiholoģijā. Konflikta pedagoģija.

2001

5.

J.Netunahina

Lektore, psiholoģijas maģistre

Psiholoģijas vēsture. Psihologa darba ētika.

2001

6.

T.Timinska

Lektore, psiholoģijas maģistre

Psihodiagnostika. Sociālpsiholoģiskais treniņš. Aktīvās pārdošanas treniņš.

2001

7.

L.Kaļiņņikova

Lektore, psiholoģijas doktore

Personības psiholoģija. Sociālā psiholoģija.

2001

8.

J.Jermolajeva

lektore, mākslas zinātņu doktore

Pasaules kultūras teorija. Eiropas kultūra.

2001

9.

J.Roze

Maģistrs

Ievads psihoterapijā.

2001

10.

J.Cihanoviča

Lektore, psiholoģijas maģistre

Aktīvās pārdošanas treniņš. Mazo grupu psiholoģija.

Ievads cilvēku seksualitātē

2001

11.

T.Uzole

Lektore, psiholoģijas maģistre

Praktiskā psihologa darbs skolā;

Profesionālo grupu treniņš

2001

12.

V.Voronovs

Docents, doktors

Filosofija;

Marketings;

Vadības zinātne

2001

13.

V.Dombrovskis

Docents, doktors

Sociālā psiholoģija

2001

14.

A.Vorobjovs

Profesors, hab. doktors

Psiholoģijas vēsture

2001


4.3. pielikums



PA vieslektori 2000. – 2001. gadā



Nr.



Vārds, uzvārds



Darba vieta



Akadēmiskais un zinātniskais grāds



Studiju kurss



1.

D.Draguns

Pensilvānijas universitāte

Profesors

Kroskulturālā psiholoģija.

2.

S.Varjuns

Krīzes centrs, Tallina, Igaunija

Profesors

Krīzes psiholoģija.

3.

R.Sternbergs

Jēlas universitāte, ASV

Profesors

Personība un spējas

4.

J.Grigorenko

Jēlas universitāte, ASV

Profesors

Disleksijas problēmas. Domāšanas stili.

5.

T.Zinkēviča-Jevstigņejeva

Sanktpēterburgas universitāte

Profesore

Psiholoģiskā konsultēšana. Profesionālo grupu veidošana.


4.4. pielikums



PA docētāju izdevējdarbība



Nr p.k.



Vārds, uzvārds



Galvenās publikācijas



1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

Red. I.Plotka

I.Plotka

I.Plotka

D.Širjajevs

V.Kačans

N.Surins

N.Surins

P.Tjurins

P.Tjurins

P.Tjurins

P. Tjurins

P. Tjurins

A.Vorobjovs

A.Vorobjovs

A.Vorobjovs

A.Vorobjovs

Актуальные проблемы психологии: теория и практика. Сборник научных трудов в 2 томах. – Рига, изд. «ЮМИ», 2001

.

Экспериментальная психология и психофизиология. Практикум. Учебное пособие. Рига, БРИ, 2000, 112 c.

Хрестоматия по общей психологии. Рига, БРИ, 2002.

Экспериментальная психология и психофизиология. Практикум. Учебное пособие. Рига, БРИ, 2000, 112 c.

Filozofija: ievads un hrestomātija. Rīga, BRI,1998, 292 lpp.

Retorika: lekciju kurss (trešais papildinātais izd.).- . Rīga, BRI,1998, 280 lpp.

Мультикультурные коммуникации. –Рига,БРИ,1999.

Policista psiholoģijas specifika. – „Metodiskie materiāli policistam stažierim”. – Jūrmala. : LR IeM Policijas departamenta Mācību centrs, 1997. g.

Tanatoloģiskais komponents speciālajā psiholoģiskajā testēšanā. – Konferences „Pašapziņa kā valsts aizsardzības pamatelements” materiāli. – Rīga: Zviedrijas nacionālā Psiholoģiskas aizsardzības padome un Latvijas Aizsardzības spēku atbalsta fonds, 1998 g.

Введение в психологию дизайнерского творчества. Рига: БРИ, 2001 г.

Двойной рисунок – В кн.: Бурлачук Л.Ф. «Введение в проективную психологию. Серия «Новейшая психология». – Киев: «Ника – Центр» ,1997 г.

Двойной рисунок – В кн.: Бурлачук Л.Ф., Морозов С.М. Словарь – справочник по психодиагностике. Изд. 2-е. Серия «Мастера психологии». – СПб.:»Питер», 1999, с.78-79.

Сборник научных трудов: «Возрастная, педагогическая, коррекционная психология». Вып.3 Изд. Кафедры возрастной и педагогической психологии Белгоспедуниверситета им. М.Танка . – Минск,2000.

Введение в психологию дизайнерского творчества. Рига:БРИ, 2001 г.

Educational potential of the teacher/s personality: determinants and contents. International conference ATEE Spring Univ.2001. Today’s reforms for tomorrow’s schools. Klaipeda, 2001.

Personības socializācija un audzināšana: “konflikts” vai “vienprātība”. Starptautiskā konference “Konflikta teorija un prakse multikulturālā sabiedrībā”, Rīga, 2001, RPIVA.

Methodological Problems in the systemic-processual Paradigm of Personality. II International Conference “Person.Color.Nature.Music. Daugavpils, May,2000.

Bērna gatavības skolai problēmas. Ž.Pirmsskolas izglītība. 1999. Nr.2, 10.lpp.


4.5. pielikums



PA docētāju piedalīšanās konferencēs



Nr. p.k.



Docētājs



Konferences nosaukums



Konfereces vieta un laiks



1.

Doc. I.Plotka

IV Baltijas valstu psiholoģijas konference.

Rīga, 2001.g.

2.

Doc. I.Plotka

VI Starptautiskā konference “Creativity in business and education”.

Polija, Lodza, 2001.g.

3.

N.Šmeļova

Krievijas konference “Psiholoģija un bizness”.

1998., 1999.g.

4.

N.Šmeļova

Starptautiskā konference “Konfliktu atrisināšana”.

1999.g.

5.

N.Šmeļova

Konference Krievijā “Organizācija un cilvēki”.

2000.g.

6.

G.Breslavs

5. Eiropas psiholoģiskais kongress Dublinā;

1997.g. jūlijs

7.

G.Breslavs

Eiropas konference: “Vēsturiski kulturālā psiholoģija: no teorijas līdz metodēm”.

Francija, 1997.g. septembris

8.

G.Breslavs

Eiropas psihologu asociācijas konference Budapeštā

1998.g. jūnijs

9.

G.Breslavs

3. starptautiskā Baltijas psihologu konference Viļņā.

1998.g. jūnijs

10.

G.Breslavs

Pasaules psihologu kongress.

Stokholma, 2000.g.

11.

G.Breslavs

Eiropas konference attīstības psiholoģija.

Jēna, 2000.g. maijs

12.

T.Uzole

X zinātniskā konference “Latgale. Pagātne. Tagadne. Nākotne”. LPI.

Daugavpils, 2001.g.

13.

T.Uzole

IX zinātniskā konference “Latgale. Pagātne. Tagadne. Nākotne.” LPI.

Daugavpils, 2000.g.

14.

T.Uzole

Starptautiskā zinātniskā konference “Today’s reforms for Tomorrow’s schools”Klaipeda University.

Klaipēda , 2000. g.
6.-10. maijs

15.

T.Uzole

XXIII Annual International School Psychology Colloquium. Many Languages One Voice, for Children.

ASV, Ņūhempšīra /New Hampshire/, 2000.g.

16.

T.Uzole

IV International Baltic Psychology Conference “New Developments in Psychology”in the Baltics: Theory and Practice.

Rīga, 2000.g.

17.

T.Uzole

Starptautiskā zinātniskā konference “Cooperation and competence and Education”.

Jelgava, Latvijas Lauksaimniecības universitāte. 2000. g.
4.-5. maijs.

18.

T.Uzole

Starptautiskā zinātniskā konference “Integration problems of the Baltic Region Countries on their way to the European Union”.

Rēzekne, Rēzeknes Augstskola.

2000.g. 2.-3. marts

19.

T.Uzole

Starptautiskā zinātniskā konference “Paradigmatics and sintagmatics and language functions”.

Vilnius, University faculty of Humanities in Kaunas.

1999.g. novembrī.

20.

V.Voronovs

M. Kovaļevska piemiņai veltītā zinātniskā konference

2001.g. septembrī

21.

V.Voronovs

Starptautiskā konference “Atmiņa kultūrvēsturiskajā kontekstā”

DPU, 2001.g. maijs

22.

V.Voronovs

Latgales zinātniski pētnieciska institūta zinātniska konference.

2001.g. oktobris

23.

V.Dombrovskis

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes 75. gadadienai veltītā zinātniskā konference “Izglītības attīstības Latvijā: Pagātne, Tagadne, Nākotne”.

Daugavpils 1996.g. 25. oktobrī

24.

V.Dombrovskis

Baltijas valstu konference “Sākam mācīties: pieredze, problēmas, risinājumi”.

Rīga, 1998.g. 29. - 30. aprīlī.

25.

V.Dombrovskis

DPU 5(39) pasniedzēju un studentu zinātniski metodiskā konference.

Daugavpils, 1997.g.

26.

V.Dombrovskis

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes pasniedzēju un studentu zinātniskā konference.

Daugavpils, 1995.g.

7.-9. martā.

27.

V.Dombrovskis

The 8th Biennial Conference of ISATT “Teachers and Teaching: Theory and Practice”.

Kiel, Germany, 1-5 October, 1997.

28.

A.Vorobjovs

Selective aktivity of personality: Systemic-processual approach principles and contents. UNESCO – ACEID International Conference Information Technologies in Educational Innovation for Development: Interfacing Global and Indigenous Knowlodge.

Bangkoka, Taizeme, 2000.g. decembrī

29.

A.Vorobjovs

Educational potential of the theacher’s personality: determinants and contents. International Conference ATEE Spring University 2001.

Klaipēda, 2001.g.

30.

A.Vorobjovs

Personības socializācija un audzināšana: “konflikts” vai “vienprātība”. Starptautiskā konference “Konflikta teorija un prakse multikulturālā sabiedrībā”.

Rīga, 2001.g.

31.

A.Vorobjovs

Baltijas valstu psihologu zinātniski praktiskā konference. “Radošas personības attīstība”.

Rīga, 1999.g.

32.

A.Vorobjovs

II International Conference “Person. Color. Nature. Music”.

Daugavpils, 2000.g. maijs

33.

A.Vorobjovs

Personības aktivitātes veidošanās periodizācija. Starptautiskā zinātniskā konference. Identitāte un audzināšana pasaules kontekstā.

LU, Rīga, 1999.–2000.g.


.6. pielikums



Docētāju piedalīšanās projektos un grantos



Nr.



Docētāja vārds, uzvārds.



Projekta nosaukums



1.

Dr. phil., doc. V.Voronovs

Zinātniskā projekta vadītājs (LZA grants Nr. 010045 “Patērētāju pārliecība un mērījumi ekonomikā”)

2.

Mag. psych I.Ņetunahina

Piedalās Sorosa Fonda Latvijā un Izglītošanas centra ģimenei un skolai projektā “Narkomānijas profilakse pusaudžu vidē vecākiem”.

3.

Mag. psych T.Timinnska

Piedalās Sorosa fonda un Rīgas narkomānijas profilakses centra projektā “Narkomānijas profilakse skolotājiem un pusaudžu līderi”. 2001.g.

4.

Mag. psych T.Timinska

Piedalās Sorosa Fonda Latvijā un Izglītošanas centra ģimenei un skolai projektā “Narkomānijas profilakse pusaudžu vidē vecākiem”.

5.

Mag. psych T.Vidavska-Rusnaka

Labklājības ministrijas sociālās palīdzības fonda projekts “Vardarbībā cietušo bērnu sociālā rehabilitācija stacionāra apstākļos”. 2000.g.

6.

Mag. psych T.Vidavska-Rusnaka

Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra projekts “Jauniešu – voluntieru tīkla izveide Daugavpils pilsētā bērnu tiesību aizsardzības jomā”, realizē Latgales Reproduktīvās un psihiskās veselības centrs “Valektia”. 2000. g. septembrī – decembrī.

7.

Mag. psych T.Vidavska-Rusnaka

Dānijas Karaliskās vēstniecības projekts “Vecāku skola”. Projektu realizē Latgales Reproduktīvās un psihiskās veselības centrs “Valektia”. 2001. – 2002.g.

8.

Mag. psych T.Vidavska-Rusnaka

Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra projekts “Sociālā riska grupu bērnu sociālā adaptācija”. 2001.g.

9.

Mag. psych T.Vidavska-Rusnaka

Dānijas Karaliskās vēstniecības projekts “Voluntieru tikla izveide sociālajā jomā”. 2001.g.

10.

L.Ābelīte

Piedalīšanās Sorosa fonda projekta “Darbs ar ieslodzītājiem nākotnes plānu veidošanā”. 2001.g. jūnijs – decembris.

11.

L.Ābelīte

Piedalīšanās Sorosa fonda projekta “Karjeras attīstīšanas semināru vadīšana Latvijas skolotājiem”. 2000. g.

Pielikums Nr. 5.



Informācija par studiju noteikumiem PA



5.1. pielikums



PA studējošo imatrikulācijas kritēriji



Par Psiholoģijas Augstskolas Augstākās profesionālās programmas psiholoģijā ar ieslēgto bakalaura programmu studentu var kļūt LR pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, citu valstu pilsoņi un bezvalstnieki, kuru dzīves vieta ir Latvijas Republika, neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības un nodarbošanās, ja viņi ir ieguvuši vispārējo vidējo izglītību un nokārtojuši iestāšanas eksāmenus. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas prasībām (Augstskolu likuma 46. panta 5. daļa) nepieciešams nokārtot šādus skolas izlaiduma centralizētos eksāmenus:

bioloģiju, angļu vai vācu valodu.



Imatrikulācija notiek konkursa kārtībā.

Iestājpārbaudījumi:



Nepieciešamie dokumenti:



Dokumentu pieņemšana

notiek līdz 30. augustam Lomonosova ielā 4, katru darba dienu no plkst. 11.00 līdz 18.00.

Iestājpārbaudījumi

: no 10. jūlija līdz 16. augustam.

Iestājoties PA studenti:



  1. Piedalās pārrunās, kuru gaitā tiek izskaidrota absolventa motivācija mācīties Psiholoģijas Augstskolā, tiek novērtētas komunikatīvas spējas.

  2. Aizpilda intelekta testu, pēc kura rezultātiem tiek novērtētas:

    • analītiskās un sintētiskās spējas;

    • loģiskās domāšanas attīstības līmenis.

Testēšana notiek, divos veidos pārbaudot intelektuālās spējas: sarežģīto analoģiju tests un skaitļu virkņu likumsakarības. Testēšana nepieciešama, lai pārliecinātos par pretendentu spēju apgūt PA studiju programmu. Pretendentam jāiegūst vismaz puse no iespējamā punktu skaita, lai viņš tiktu uzņemts augstskolā. Testa izpildei tiek dotas 20 minūtes laika. Testu varianti ir uzrādīti pielikumā.

  1. Raksta eseju par noteiktu brīvo tēmu. Eseja tiek rakstīta divas stundas.

Piemēram: “Cilvēks un Latvijas sabiedrība”, “Es kā psihologs Latvijā”, “Sabiedrība pagātnē, tagadnē un nākotnē.”, “Personīgā dzīves ceļa izvēle mūsdienu sabiedrībā.”

Pēc esejas analīzes rezultātiem tiek novērtēta studenta motivācija, attieksme pret izvēlēto profesiju, prasme skaidri un precīzi izteikties.

Iestāšanās pārbaudes rezultāts tiek paziņots tūlīt pēc pārrunām. Pretendenta uzņemšana notiek pēc līguma noslēgšanas ar PA.

Iekļaušana studentu sarakstos tiek veikta pēc tam, kad tiek iesniegti pieprasītie dokumenti, noslēgts līgums par apmācību pirmajā semestrī.

5.2. pielikums



NOLIKUMS



Par eksāmenu un ieskaišu kārtošanu Psiholoģijas Augstskolā



  1. Eksāmenu un ieskaišu skaitu, kas ir paredzēts eksāmenu sesijā, nosaka pēc mācību plāna specialitātē un paziņo studējošajiem mācību semestra sākumā.

  2. Eksāmenus un ieskaites kārto sesijas laikā, kura ir semestra beigās. Ieskaites atsevišķās disciplīnās, kuras beidzas semestra vidū, var pieņemt līdz eksāmenu sesijas sākumam.

  3. Eksāmenu un ieskaišu pieņemšanas sarakstu sastāda ne vēlāk kā 2 nedēļas līdz eksāmenu sesijas sākumam.

  4. Students tiek pielaists pie ieskaites un/vai eksāmena kārtošanas konkrētajā disciplīnā, ja viņš ir izpildījis un nodevis visu veidu atskaites, kuras ir paredzētas mācību programmā dotajā disciplīnā.

  5. Netiek pielaisti pie eksāmenu un ieskaišu kārtošanas studenti, kuri nav izpildījuši mācību plānos paredzētās atskaites, un studenti, kuri nav izpildījuši līgumā paredzētās finanšu saistības.

  6. Ieskaiti vai eksāmenu students var mēģināt kārtot trīs reizes. Pirmo reizi laikā, kas norādīts sesijas sarakstā. Otro reizi laikā, kuru nosaka augstskola eksāmena vai ieskaites otrreizējai kārtošanai sesijā vai brīvlaikā, ziemā – līdz brīvlaika beigām, vasaras brīvlaikā līdz 31. augustam. Trešo reizi students kārto ieskaiti vai eksāmenu komisijas priekšā, kura sastāv vismaz no diviem cilvēkiem, laikā, kuru nosaka augstskolas vadība, brīvlaikā vai nākošā semestra pirmajā mēnesī.

  7. Studenti, kuri neieradās uz ieskaiti vai eksāmenu bez attaisnojoša iemesla laikā, kurš paredzēts eksāmenu sesijas sarakstā vai laikā, kurš ir atvēlēts neapmierinošu atzīmju labošanai, turpmāk tiek pielaisti pie eksāmenu vai ieskaišu kārtošanas tikai par papildus samaksu un tikai ar mācību daļas norīkojumu.

  8. Par eksāmena kārtošanas mēģinājumu jāmaksā trīs lati, par ieskaites – divi lati. Samaksa tiek veikta augstskolas mācību daļā pirms norīkojuma saņemšanas. Studentam izsniedz kvīts pasakni par samaksu.

  9. 7. punkta prasības attiecas arī uz studentiem, kuri laikā nenodod atskaites valodās. Maksa par viena atskaites darba nodošanu valodās ir viens lats. Samaksas kārtība saskaņā ar 8. punktu.


5.3. pielikums



PSIHOLOĢIJAS AUGSTSKOLA



Apstiprināts PA

Senate Padomē

NOLIKUMS PAR REFERĀTU, KURSA DARBU,



DIPLOMDARBU UZRAKSTĪŠANU UN AIZSTĀVĒŠANU



RĪGA, 2000.

Kopējās prasības studentu zinātniskajiem darbiem



Zinātniskais darbs ir mācību procesa nepieciešams elements. Tā mērķis ir nodrošināt pētnieciskā darba iemaņu apguvi, prasmi kritiski analizēt un vērtēt zinātniskus datus un teorijas, spēju patstāvīgi izdarīt argumentētus secinājumus.

Referātu rakstīšana notiek dažādos mācību kursu ietvaros un tam nav jāpārsniedz 10 lappuses standarta mašīnraksta tekstā (1800 – 1920 zīmes).

Studenti izstrādā kursa projektus 2., 3. un 4. mācību gadā, diplomdarbu 4. mācību gadā.

Otrajā mācību gadā kursa darbs satur tēmas vai problēmas teorētisko aprakstu, zināmās literatūras atreferējumu un vispārinājumu. Trešajā mācību gadā tas ir empīrisks pētījums, izmantojot vismaz divas metodes. Ceturtajā mācību gadā – padziļināts empirisks pētījums ar obligāto metodoloģijas, savākto datu drošības un ticamības pārbaudi.

KD un DD iesniegšanas termiņš – maijs. Precīzu datumu katrā studiju gadā nosaka atsevišķi.

DD studenti izstrādā 7-8. Semestros.

KD optimālais apjoms 15-30 mašīnraksta lappuses (neskaitot pielikumus), DD – 30-40 lappuses.

KD un DD jābūt latviešu valodā (vai izņēmuma gadījumā arī citā valodā, ja ir nodrošināta paplašināta anotācija.

Kursadarbu un diplomdarba izstrādāšanas posmi



  1. Temata izvēle un zinātniskā vadītāja (konsultanta) izraudzīšana;

  2. Darba plāna sastādīšana;

  3. Literatūras studēšana un iepazīšanās ar iepriekšējiem datiem, metodēm un teorijām atbilstoši izvēlētajam tematam;

  4. Pētījuma plānošana un metožu sagatavošana;

  5. Pētījuma vadīšana;

  6. Savākto datu kvantitatīva un kvalitatīva apstrāde;

  7. Darba uzrakstīšana un noformēšana;

  8. Darba iesniegšana un aizstāvēšana.

(Otrā kursa kursadarbs ceturto un piekto punktu neparedz.)

1. Tēmas izvēle



Kursadarbu un diplomdarbu tematu izraugās pats students. Tam jāatbilst psiholoģijas bakalaura akadēmiskās studiju programmas pamatievirzei un specialitātei. Students izvēlas tematu un darba zinātnisko vadītāju (konsultantu), iepriekš to saskaņojot ar viņu. Apstiprinātais temats var tikt mainīts vai koriģēts saskaņojot to ar zinātnisko vadītāju (konsultantu), diplomdarba temats var tikt mainīts vai koriģēts tikai ar katedras lēmumu.

Zinātniskais vadītājs (konsultants) sniedz nepieciešamo konsultāciju par izvēlēto tēmu, literatūru, iespējamo teorētisko un empirīsko pieeju, kā arī vērtē studenta darbu sagatovotības un atbilstìbas pakāpi akadēmiskajām prasībam.

Zinātniskais vadītājs (konsultants) sniedz nepieciešamo konsultāciju par diploma darba literatūras izvēli un diploma darba saturu, kā arī sagatavo rakstisku atsauksmi par studenta darbu

sagatovotības un atbilstìbas pakāpi akadēmiskajām un profesionālām prasībam.

2. Bibliogrāfijas (izmantotās literatūras) meklēšana un saraksta izveidošana



Literatūra psihologijā atrodama Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, ZA Fundamentālajā bibliotēkā, LU Fundamentālajā bibliotēkā, LU Pedagoģijas fakultātes fundamentālajā bibliotēkā, PA bibliotēkā.

Ieteicama šāda speciālā literatūra:

Nepieciešama šāda informācija par izmantoto literatūru:

Literatūras saraksts jādod alfabēta sacībā, pēc autoru uzvārdiem. Ja nav autora, tad pēc grāmatas nosaukuma. Alfabēta secībatiek ievērota vienā valodā izdoto grāmatu sarakstā. Vēlams sākotnēji norādit izmantoto literatūru latviešu valodā, tad angļu, krievu u. c. valodās. Literatūras sarakstā jānorāda tikai to literatūru, kas satur vajadzīgo informāciju.

3. Zinātniskās literatūras analīze



4. Praktisko pētījumu veikšana



Praktiskā pētījuma struktūra būtiski neatšķiras no kvalifikācijas darba struktūras.

Kursa darba un diplomdarba struktūra



Darbā jābūt šādiem elementiem:

  1. Titullapa;

  2. Satura rādītājs (saturs);

  3. Ievads;

  4. Nodaļas, apakšnodaļas ar temata izklāstu;

  5. Kopsavilkums (tēzes);

  6. Izmantoto avotu un literatūras saraksts;

  7. Pielikumi (sākot ar 3. mācību gadu - protokoli, papildus uzskātamie dati, metožu oriģinālie apraksti utt.).

Satura rādītājā

jānorāda 3.-7. elementa nosaukumi un tiem atbilstošās lappuses.

Ievadā

jānorāda pētāmās problēmas raksturojums, pamatojot tās aktualitāti, zinātnisko novitāti un nozīmīgumu, kā arī jānoformulē darba pamatmērķi, uzdevumi, jāpamato darba struktūra.

1.1. Tēmas pamatojums: tēmas aktualitāte, subjektīvs un objektīvs nozimīgums.

1.2. Teorētiskie un empīriskie priekšgājēji, galvenie veiktie pētījumi šajā jomā.

Nodaļu un apakšnodaļu

nosaukumiem precīzi jāatspoguļo to saturs. Darba iztirzājumu parasti veido 2.-4. nodaļas (ar vai bez dalījuma apakšnodaļās vai paragrāfos). Apjoma ziņā tām jābūt aptuveni samērojamām. Darbā jāizvairās no literatūras pārstāsta, jācitē tikai tādus tekstus, kuros ir nepieciešamās domas darba autoru idejas izteikšanai un pamatojumam. Secinājumi un atziņas jāpamato ar autora savākto materiālu, kā arī – solidarizējoties vai polemizējot – ar literatūrā izteiktajiem viedokļiem.

Teorētiskā daļa (20.-25. lpp.)



Teorētiskās daļas sākumā pamatojoties uz fundamentālajiem pētījumiem jāizskata darbā aprakstīto parādību definīcijas un pamatteorijas. Ja kursa darbā tiek analizētas dažādas zinātniskās koncepcijas, tad katrai no tām var veltīt vienu no teorētikās daļas apakšnodaļām. Ļoti būtiski, lai darbā būtu paustas studenta domas un viedoklis. Darba vērtējums ir atkarīgs no studenta personīgā ieguldījuma.

Pētījuma apraksts (plāns):



1. Priekšmets

(kas ir pētīts un kā tas bija pētīts iepriekš).

2. Mērķis un uzdevumi.



3. Hipotēze (izņemot metodiskus pētījumus)



4. Materiāli un procedūra.



Pētniecības metodes apraksts un pamatojums, ieskaitot izmantotās metodes veidu, konkrētu laika periodu, vietu, instrukciju un procedūru. Nosauciet testu vai citu metožu autorus un kas tos ir adaptējis.

5. Pētāmie



Kādi pētāmie un kāpēc ir izvēlēti? Cik lielas ir grupas?

Vai hipotēzes pierādīšanai bija nepieciešama kontrolgrupa?

6. Datu apstrāde



Kādas statistikas metodes izmantojāt datu atspoguļošanai un apstrādei?

Kādus matemātiskās statistikas rādītājus izmantojāt?

Kā notika kvalitatīvā analīze ?

7. Rezultāti

(

pilnīgi, uzskatāmi un skaidri, kvantitatīvie un kvalitatīvie

).



8. Apspriešana un slēdzieni

(cik lielā mērā ir sasniegti mērķi, vai hipotēze apstiprinājās, vai ir nozīme turpināt pētījumu).

9. Izmantotā literatūra (pēc APA prasībām)



Izmantoto avotu un literatūras sarakstā alfabēta kārtībā jādod darbu (grāmatu, žurnālu, laikrakstos publicēto rakstu) precīzs bibliogrāfisks apraksts. Ieteicams vispirms alfabēta kārtībā sakārtot literatūru latviešu valodā, pēc tam svešvalodās.

10. Pielikums (protokoli, papildus uzskatamie dati, metožu oriģinālie apraksti utt.).



Pielikumi neietilpst darba kopējā apjomā. Tos nepieciešams sanummurēt. Darba tekstā, atsaucoties uz pielikumā iekļautajiem materiāliem un komentējot tos, jānorāda pielikuma numurs.

11. Аnotācija



Īss darba apraksts angļu valodā, kas satur informāciju arī no darba ievada un nobeiguma, norādot, vai hipotēze ir apstiprinājusies un vai ir izpildīti izvirzītie uzdevumi.

Kursadarba un diplomdarba noformēšana



Darbs jāiesniedz drukātā veidā – mašīnrakstā vai datorsalikumā. Mašīnraksta lappusē jābūt 30 rindām, rakstu zīmju skaits rindā – 58-62, ieskaitot intervālu starp vārdiem, intervāls starp rindām – 1,5-2. Ja teksts iesniegts datorizdrukas veidā, optimāli kursa darba apjomam atbilst aptuveni 27000-54000 zīmju, diplomdarbam – 50000 – 70000. Vēlams izvēlēties viegli salasāmus fontus, ieteicamais fontu izmērs – 12-14 punkti.

Teksts ir jāraksta tikai lapas vienā pusē.

Katru nodaļu jāsāk no jaunas lappuses. Virsraksti un apakšvirsraksti jāatdala no galvenā teksta apakšā un augšā ar vairākām intervālu atstarpēm.

Plaģiāts nav pieļaujams. Ja tiek atstāstīta vai citēta kāda autora publicēta vai nepublicēta atziņa, jādod atsauce.

Tekstā citāti precīzi jādod tikai tādā gadījumā, ja tie ir sevišķi nozīmīgi un nepieciešami bakalauru darba autoru pieejas pamatojumam. Pārējos gadījumos attiecīgo domu labāk atstāstīt saviem vārdiem dodot atsauci.

Lappuses jānummurē, izņemot titullapu, kura tiek ieskaitīta kopējā darba apjomā, bet nummurēta netiek. Nummerāciju veic ar arābu cipariem lappuses augšējās daļas vidū vai labējā pusē.

Autoram darbs ir jāparaksta pamatteksta pēdējā lappusē.

Zinātniskais vadītājs (konsultants) pirms darba iesniegšanas uz titullapas uzraksta vērtējumu – atļaut vai neatļaut aizstāvēt – un apliecina to ar savu parakstu.

Darbs jāiesniedz divos identiskos eksemplāros. Pēc darba aizstāvēšanas otro eksemplāru autors var saņemt atpakaļ. Vismaz vienam no diplomdarba eksemplāriem jābūt iesietam cietos vākos.

Kursadarba un diplomdarba iesniegšana un aizstāvēšana



Iesniegšanas kārtība:



Darbs noteiktajā termiņā jāiesniedz katedrā, kur tas īpaši noteiktā kārtībā tiek reģistrēts.

Ja termiņš ir nokavēts, darbu vērtēšanas komisija var atlikt darba aizstāvēšanu uz nākošo gadu.

Lai attīstītu zinātniskā darba rakstīšanas iemaņas, sākot no 1. kursa katram studentam jāuzraksta recenzija par kursabiedra darbu pēc noteikta standarta un sava darba anotācija. Darbs nododams recenzentam ar zinātniskā vadītāja (konsultanta) pozitīvu atsauksmi par darba atbilstību psiholoģijas akadēmiskam prasībām.

Aizstāvēšanās notiek publiski - atklātā darba vērtēšanas komisijas sēdē valsts valodā (vai citā valodā, ja ir nodrošināts tulkojums valsts valodā) piedaloties darba autoram un recenzentiem. Ja zinātniskais vadītājs (konsultants) sēdē nepiedalās, atsauksmi nolasa komisijas sekretārs.

Diplomdarba un kursadarba

aizstāvēšanas procedūra ietver:



  1. Studenta vai diplomanta īss ziņojums (līdz 10-15 min.) par tēmas izvēli, pētījuma plānu, svarīgākajiem darba rezultātiem un slēdzieniem;

  2. Studentu atbildes uz uzdotajiem jautājumiem;

  3. Zinātniskā vadītājs (konsultanta) atsauksmes noklausīšanās;

  4. Kursa darba recenzijи noklausīšanās;

  5. Studentu atbildes uz recenzijā un komisijas locekļu izteiktajiem jautājumiem un kritiku;

  6. Brīva diskusìja;

  7. Studenta galavārds.

Darba pārbaudījumu komisija slēgtā sēdē koleģiāli novērtē darbu pēc 10 ballu sistēmas. Zemākais pozitīvais vērtējums – 5. Komisija sastāv vismaz no 3 cilvēkiem, no kuriem vienam jābūt citas augstskolas pārstāvim. Viņa/š var tikt izvēlēts arī par komisijas priekšsēdētāju.

Darba novērtējuma kritēriji:

(8.-10. kritēriji ir papildkritēriji, kuri var izteikti uzlabot darba novērtējumu):

  1. Darba satura atbilstība izvēlētajam tematam un darba uzdevuma izpilde;

  2. Literatūras zināšanas par izvēlēto tematu;

  3. Darba zinātniski metodiskais līmenis;

  4. Temata izklāsta loģiskums, prasme izdarīt pamatotus secinājumus;

  5. Valoda (cik saprotama, adekvāta un saturīga);

  6. Darba tehniskais noformējums;

  7. Darba satura vai arī sava viedokļa aizstāvēšanas prasme.

  8. Izpildītā darba zinātniskā un sociālā nozīme, perspektīva.

  9. Darba oriģinalitāte (īpaši jauno metožu izveidošana vai/un adaptācija).

  10. Darba saistība ar pētnieciskiem projektiem (īpaši starptautiskiem).

Kursa darbu aizstāvēšanas laiki:



1. kursa darbs – februāris-marts

2. kursa darbs – marts-aprīlis

3. kursa darbs – maijs-jūnijs

Datums tiek precizēts katru mācību gadu.

Kvalifikācijas darba aizstāvēšanas laiks:

Jūnijs.

5.4. pielikums


2014-07-19 18:44
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • Контрольная работа
  • © sanaalar.ru
    Образовательные документы для студентов.